Dievkalpojums 17. novembrī!

Dievs, svētī Latviju!

Aicinām ikvienu uz mūsu draudzes dievkalpojumiem katra mēneša 3. svētdienā Jaunajā Rīgas svētās Ģertrūdes baznīcā plkst. 13.30

Arī šajā svētdienā svinēsim Dieva klātbūtni mūsu dzīvē, svinēsim sadraudzību un kopā būšanu, un, protams, mūsu valsts 101. dzimšanas dienu! 

Atskatoties mūsu tautas vēsturē, ikviens varam pārliecināties, ka Dieva roka ir bijusi un ir pār mums! Kaut mēs nekad neaizmirstu teikt slavu un pateicību Mūsu Kungam par to, ka šodien varam brīvi  dzīvot, dziedāt, lasīt Bībeli, mācīties! 

Ar svētrunu “Žēlastība vai nopelns” uzrunās Guntis Jansons.

Gaidīsim jūs 17. novembrī Jaunajā Rīgas svētās Ģertrūdes baznīcā plkst. 13.30

Lieldienu dievkalpojums un koncerts!

Draudzes Ziemassvētku Eglīte ’17

Jau otro gadu mūsu draudzē top jauka tradīcija, ko dēvējam par Draudzes Eglīti. Diena, ko pavadīt kopā sadraudzībā, mīlestībā un Kristus dzimšanas dienas svinēšanā! Kopīgi gatavojāmies Ziemassvētku koncertam, bildēs atskatījāmies uz labākajiem notikumiem un piedzīvojumiem 2017. gadā, spēlējām dažādas spēles, baudījām fantastiskus ēdienus un pašgatavotus gardumus, klausījāmies mūziku un iepriecinājām viens otru ar dāvanām. Vakars pienāca nemanot! 

Paldies Dievam par Viņa klātbūtni un sardzību, un vadību šajā dienā! 

Paldies Lindai un Nikam par fotogrāfijām!

Netaupi to visu Ziemassvētkiem!

Kādā oktobra vakarā es devos mājās no darba. Stāvēju pieturā,  gaidīju savu autobusu un austiņās klausījos mūziku. Laiks bija vienkārši drausmīgs. Lietus gāza aumaļām, bija auksts, mašīnas šļakstījās, tumšs… Nemīlīgi. Viena dziesma beidzās un sākās nākamā. Selīnas Dionas dziesma Netaupi to visu Ziemassvētkiem (Don’t save it all for Christmas day). Nodomāju – nopietni? Ziemassvētku dziesma? Bet tā kā bija pārāk auksts, lai lieki kustētos, vienā rokā lietussargs, otrā maisiņš, nepārslēdzu uz citu dziesmu, bet ieklausījos vārdos.

Un tur dziedāja par to, ka nevajag kļūt tik aizņemtam, lai nepaspētu vai aizmirstu apskaut savus mīļos cilvēkus. Ka nevajag atlikt labos vārdus, pat smaidus kādam citam brīdim. Jo tas var vairs nepienākt. Tur dziedāja, ka nevajag gaidīt pat minūti, lai noskūpstītu savus mīļos uz atvadām. Neatlikt labas ieceres, sapņus, domas. Tur dziedāja par to, ka pasaulē ir tik daudz cilvēku, kam nav ko apskaut, kam nav kam teikt atvadas, kam nav pie kā atgriezties. Ka ir tik daudz cilvēku, kas lūdz pēc mīlestības, kas lūdz pēc mīļuma, pēc rūpēm un atbalsta.

Bet pats galvenais, piedziedājumā dzied – netaupi to visu Ziemassvētkiem, bet atrodi veidu, kā katru dienu dot to drusciņu mīlestības pasaulei. Jo svētku dienas nāk un aiziet, tāpat arī sajūtas. Bet mīlestība paliek. Un tā paliek, lai to dotu.

Klausījos un domāju – patiešām. Ziemassvētkos cilvēki ir savādāki. Bet tāpat arī viss pārējais – pilsēta, daba, gaisotne. It kā gaišāka. Kāpēc tikai Ziemassvētkos? Vai tiešām mēs visu garo gadu krājam labestību, prieku, sajūsmu un mīlestību šai vienai konkrētai dienai? Vieniem svētkiem? Kāpēc? Jo Jēzus tad piedzima? Mīlestības izpausme visaugstākajā mērā? Bet tādu pašu mīlestību Dievs parāda mums ikvienam KATRU dienu. Katram pašam vien jāizdomā, vai es to saskatu vai nē. Tātad tas nav iemesls. Kas vēl? Jo ir ziema? Ziemā gribas ietīties siltā segā ar tējas krūzi rokās – būt siltumā un gaišumā. Vai tāpēc, ka Ziemassvētkos viss tiek izdekorēts ar mantiņām un krāsainām gaismiņām un svecēm? Tad jau cilvēkiem vienkārši patīk skaistas lietas. Kāpēc tad?

Es nezinu atbildi. Bet tajā oktobra vakarā es pateicos Dievam par to dziesmu, ko dzirdēju, kuras vārdus sadzirdēju un pārdomām, ko tie manī raisīja. Un es sapratu – Jā. Es negribu būt tas cilvēks, kas mīlestību parāda tikai Ziemassvētkos. Jo… vai tas ir grūti? Smaids pārdevējai lielveikalā, kura, ar pārgurumu sejā, ļoti steidzas, lai nekavētu rindu, aizturēts autobuss kādam, kurš skrien, lai paspētu, pieturētas durvis kādam, kurš nāk aiz muguras, vai pagatavotas vakariņas, kādam kurš pārguris vēlu atnāks mājās.

Es gribu dot, kā Dievs dod man – pilnīgi, nesavtīgi un katru mirkli! Vai tu arī?

Ilze Jansone