Par draudzes ticību un darbību
Mēs, Evaņģēliskā Jēzus Draudze (EJD), esam autonoma draudze un pēc konfesionālās piederības – evaņģēliskās ticības kristieši.
Ticības, mācības, darbības un dzīves pamats – Bībele – Vecās un Jaunās Derības grāmatas.
Draudze sludina Kristus mācību: dievkalpojumos, lūgšanu sapulcēs, Bībeles stundās, reliģiskās ceremonijās tādās kā kristības, Svētā Vakarēdiena atzīmēšana, garīgas laulības, bēres, bērniem svētdienaskolās, kā arī personīgās sarunās.
EJD apvienojušies kristieši atzīst katra cilveka brīvu izvēli ticības jautājumos, nenostājas opozīcijā citām kristīgām konfesijām un neatzīst naida sludināšanu pret citādi domājošiem.
EJD uzskata cilvēka dzīvību par neaizskaramu un veselība ir Dieva dāvana, kas jākopj un nedrīkst to tīši maitāt.
EJD atzīst divus sakramentus:
1) ūdens kristību Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, kristot draudzes locekļu bērnus un tādus pieaugušos, kas nav kristīti nevienā konfesijā; jebkuras kristīgās konfesijas veikto kristību uzskata par spēkā esošu;
2) Svēto Vakarēdienu abos simbola veidos kā Jēzus Kristus miesu un asinis, ko pasniedz pieaugušiem draudzes locekļiem un viņu bērniem. Draudzē tiek pieņemeta personīgā grēksūdze. Parasti grēksūdze notiek gatavojoties Svētajam Vakarēdienam.
Tiek rīkotas draudzes kopsapulces, kurās apspriež ar draudzi saistītus dažādus jautājumus, uzklausa ierosinājumus un idejas draudzes attīstībai.
Draudzē ir izveidota padome, kas risina visus saimnieciskos jautājumus, pārstāv draudzi citās iestādēs un organizācijās, slēdz līgumus, veic dokumentāciju.
EJD svētī tradicionālos reliģiskos svētkus un atsevišķas draudzes piemiņas dienas (ar Svēto Vakarēdienu saistītas): Jaungada dienu, jūlija mēneša pēdējo svētdienu – salīdzināšanās dienu – (kopš 1917. gada); oktobra mēneša pēdējo svētdienu – Pateicības dienu (kopš 1918. gada).