Katram cilvēkam agri vai vēlu rodas jautājums par savas dzīves jēgu. Bērnībā un jaunībā par šiem jautājumiem droši vien aizdomājamies mazāk, bet, gadiem ejot, šis jautājums kļūst aktuāls. Jaunībā laiks parasti velkas ļoti lēni un daudzas lietas gribas sasniegt ātrāk, bet pieaugot arī laiks sāk skriet un nespējam pat apjaust, cik patiesībā ātri paiet mūsu dzīve.
Katram mums ir savi plāni, ko vēlamies sasniegt savā dzīvē, pēc kā tiecamies. Šie plāni var arī mainīties, mainoties mūsu dzīves situācijām, iegūstot izglītību, iepazīstot jaunus draugus un sasniedzot uzstādītos mērķus. Cilvēks dzīvē var realizēt trīs plānus — savu, citu cilvēku vai Dieva plānu. Savus plānus cilvēki mēģina piepildīt visbiežāk, bet tie parasti ir balstīti uz mūsu personīgo pieredzi un izpratni par lietām; vērtējot sevi un savas spējas bieži neesam objektīvi, izpaužas mūsu egoisms un nerēķināšanās ar līdzcilvēkiem. Bieži mūsu plāni “izgāžas”, bet arī, ja tie piepildās, tad gandarījuma sajūta ir īslaicīga un sirdīs ir tukšums. Sasniedzot vienu, ir vajadzīgs nākošais, iegūstot daudz, gribās vēl vairāk. Tas ir kā skrējiens pēc tukšām loterijām, kā mēģinājums sasniegt horizontu. Ļaujoties citu cilvēku ietekmei un paklausot viņu plāniem, varam pat negaidīt, ka realizējot tos, sasniegsim to mieru un piepildījumu, ko meklē katra dvēsele. Padomdevējs no malas savos padomos būs tikpat cilvēcīgi kļūdains, kā tu, un nespēs tev dot sajūtu, ka esi sasniedzis savas dzīves piepildījumu.
Vai esam savās ikdienas gaitās un rūpēs apstājušies un pārdomājuši, kādu plānu vai plānus mēs realizējam katrs savā dzīvē, kādus mērķus esam sev izvirzījuši? Protams, kā jau kristiešiem, mums visiem ir viens kopīgs mērķis — mūžīgā dzīvība mūsu dvēselēm. Arī ceļš, kā šo mērķi sasniegt mums ir zināms un pazīstams, bet dzīves ceļi katram mums ir atšķirīgi. Bieži tiek dalīts — garīgās lietas un laicīgās lietas. Ir zināms, ka cilvēks sastāv no miesas un gara jeb dvēseles, bet vai šīs abas daļas ir dalāmas? Domāju, ka nē, bet cik daudzkārt sadalām savus dzīves plānus laicīgajā un garīgajā. Mums katram ir dots noteikts dzīves laiks, kurā jāspēj piepildīt gan laicīgie, gan garīgie mērķi. Kā mēs savu laiku sadalām, tas ir atkarīgs no mums katra. Ar nožēlu varu secināt, ka mans laiks, kuru veltu laicīgajai daļai ir krietni pārāks par laiku, kuru veltu garīgām lietām. Cik daudz mēs par to domājam? Varbūt nav korekti šīs lietas tik precīzi nodalīt, jo daļa šī laika pārklājas. Droši vien nav svarīgi, cik tieši laika mēs veltām katrai daļai, bet svarīgi ir par kuru mērķi vai plānu mēs vairāk domājam, vai par ikdienas laicīgajām lietām, darbiem, vai par garīgajām lietām. Šodienas dzīves temps ir ļoti straujš, lai nodrošinātu savu ikdienu ar nepieciešamajām lietām ir daudz jāstrādā, daudz laika jāvelta laicīgajām lietām, bet vai tas viss, ko savā dzīvē esam darījuši vai sasnieguši, ir mums bijis patiešām nepieciešams? Ja izvērtēju savu dzīvi līdz šim, tad secinu, ka ļoti daudz kas ir bijis īslaicīgs, nesvarīgs, daudz kas ir pat kaitīgs. Cik daudz laika esam izšķieduši dažādās izpriecās, nevajadzīgās sacensībās par lielāku turību, skaistumu, ietekmi pār citiem utt. Esam sev izvirzījuši un realizējuši ļoti daudz īslaicīgus un nevērtīgus mērķus, kuri nepavisam nav mūs tuvinājuši mūsu galvenajam mērķim.
Katram cilvēkam pastāv vēl kāds plāns — Dieva plāns. Dievam ir brīnišķīgs plāns attiecībā uz ikvienu cilvēku, un Viņš vēlas, lai tas tiktu pieņemts un īstenots, jo tā mērķis ir cilvēka patiesais labums un laime, ko sniedz Svētā Gara augļi: mīlestība, miers, prieks. (Gal 4:22) Pildīt Dieva gribu nozīmē pilnīgi paļauties uz Viņu, pieņemt Viņa plānu mūsu dzīves ceļam un ierādīt Viņam centrālo vietu savā dzīvē. Mūsu uzdevums ir meklēt dzīvē Dieva gribu un tai nodoties, ja mūsu pašu plāni daudzreiz ir kļūdaini un mērķi zemi, tad Dieva plāns attiecībā uz mums ir pilnīgs. Šajā plānā ietilpst gan garīgās vajadzības, gan arī visas laicīgās lietas. “Meklējiet viņa Valstību, tad jums viss tiks iedots.” (Lk 12:31) Tikai sekojot Dieva plānam, spēsim sajust savā dzīvē patiesu un neviltotu prieku, nodzīvot bagātīgu, svētīgu un pārpilnu dzīvi un iegūt mieru savās sirdīs. Āmen.