Mēs priecājamies un slavējam Pestītāju Jēzu Kristu par to, cik ļoti dāsns un liels savā
žēlastībā Viņš ir ik dienas pār mūsu gaitām, pār mums – tik bieži vājiem un nespēcīgiem grēciniekiem. Mēs mīlam Viņu un gribam dzīvot pēc Viņa likumiem, baušļiem un norādījumiem, un tomēr tik bieži tas mums neizdodas, mēs neizpildām to, ko paši gan apņemamies un kā labu saprotam.
Mēs gribam būt un esam Jēzus Kristus garīgie bērni un kalpotāji. Viņš mūs ir mācījis caur uzrakstīto Bībelē, caur savu piemēru, caur līdzībām, caur patiesiem notikumiem un ne tikai tolaik – vairāk kā 2000 gadu atpakaļ, staigājot Izraēla zemē, bet arī daudzkārt caur reāliem notikumiem mūsdienās. Kristus patiesi mīl mūs kā savus bērnus. Viņam sāp sirds, ja mēs vienā brīdī ar uzticībā saliktām rokām būsim zemojušies Viņa priekšā, citā – darīsim lietas, par kurām mums pašiem būtu kauns ieskatīties Kristum acīs.
Dzīvot uzticīgi pēc Kristus likumiem un baušļiem noteikti nav nekāds izklaides pasākums. Tās lietas ir daudz nopietnākas un bieži prasa atteikties no miesīgi varbūt ļoti gribētām un patīkamām lietām. Jā – tik tiešām atteikties. Ir lietas, ko cilvēki dara gan neapzināti, gan arī apzināti, un kuras nav Kristum patīkamas. Ja mēs gribam dzīvot un staigāt tā, kā Bībele māca, tad nekādi kompromisi nebūs iespējami. Vai nu es dzīvoju ar Kristu, vai arī mana dzīve norit bez Viņa klātbūtnes.
Mēs jau zinām, ka dažiem varbūt tā gribētos – ikdienā dzīvojam tā, kā daudzi mums apkārt, darīdami grēcīgas lietas, un tad pa kādai reizei svētdienās aizejam uz baznīcu vai garīgu sapulci, sakot – es ticu Dievam. Tā tas nevar iet cauri. Kristum par to sāp sirds, un Viņš aicina nožēlot un nolikt malā lietas, kuras ir grēcīgas, kuras nav Viņam patīkamas.
Kā to izdarīt? Apņemties, saņemties un turpmāk dzīvot pareizāk? To ir jādara, bet ar to noteikti ir par maz. Mums savas iepriekš darītās kļūdas, grēkus, pārkāpumus ir jānožēlo Kristus priekšā un, līdzībā sakot, kā grēku vezumu no mūsu muguras jānoceļ nost.
Šodien mēs priecājamies un svinam Lieldienas, Kristus augšāmcelšanās svētkus. Brīnišķīgs ir šis notikums, kad Jēzus Kristus, nevainīgs būdams, nodeva sevi un ļāva piesist krustā, lai caur to izpirktu mūsu grēkus. Trešajā dienā – Lieldienās no kapa piecēlies dzīvs, Viņš bija uzvarējis grēku un nāvi. Lūk – caur šo Kristus uzvaru pār grēku mums ir dāvināta iespēja nolikt nost savu grēku nastu.
Jēzus Kristus, zinādams kas Viņam stāv priekšā – cilvēcīgu sāpju, nāves un Golgātas ceļš, pirms tajā devās, iesvētīja svēto vakarēdienu – vienīgo veidu, kādā mēs, noliekot savus grēkus Viņa priekšā, varam panākt to dzēšanu caur simbolisku Kristus miesas un asins baudīšanu. Cita veida, kā atbrīvoties no grēka, nav. Šīs ir simboliskas lietas, kas kļūst garīgi saprotamas ticībā uz Dievu un Jēzu Kristu. Mēs varam tuvoties savam Pestītājam Jēzum Kristum un būt uzticami Viņa sekotāji un kalpotāji tikai caur Viņa svēto upuri un savu grēku nožēlošanu un nolikšanu Viņa priekšā. Ļoti nopietnas ir šīs lietas, un vēl jo nopietnāk mums pret tām arī ir jāattiecas. Kristus grib atbrīvot mūs no visa, kas mūs kavē Viņam tuvoties, grib darīt mūs brīvus, priecīgus, dedzīgus Viņa ticības ceļa gājējus. Priecāsimies par šo brīnišķīgo iespēju! Būsim ar Kristu katru dienu! Stāstīsim un rādīsim šo iespēju arī katram, kurš ir mums līdzās! Lai Kristus mūs uz to svētī! Āmen!