“Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu. Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.” (Jn 13: 34-35)
Laiks, kad Jēzus nāca pasaulē, bija ļoti līdzīgs mūsdienām. Mēs dzīvojam pasaulē, kur valda manta, vara un stāvoklis sabiedrībā. Starp cilvēkiem ir nežēlīga un nevajadzīga konkurence. Cilvēkiem nav svarīgi kā klājas līdzcilvēkiem, svarīgi, lai es varētu ‘izsisties’ dzīvē uz augšu. Protams, ir arī ģimenes un cilvēki uz kuriem šie vārdi neattiecas, bet kopumā pasaulē valda neuzticība un savtība, lepnums un paštaisnība. Līdzekļi, ar ko tiekties tālāk, visi ir labi. Kad es par to domāju, paliek skumji. Cilvēki ir kā apmāti. Ļaunums ir salicis uzsvarus uz citām vērtībām.
Bībelē augstākās vērtības ir ļoti skaidri nodefinētas. Jau 3.Mozus grāmatā ir teikts: “Neatriebies uz savas tautas ļaudīm, mīli savu tuvāko kā sevi pašu – es esmu Kungs.” (3.Mz 19:18) Lasot Veci Derību, uzkrīt liela nežēlība, kas bija pasaulē. Bija daudz karu un asinsizliešanas. Veselas tautas pat tika pilnībā iznīcinātas. Protams, bija kari, ko vadīja Dievs, lai pildītu savus apsolījumus Izraēla tautai. Sajūta, to visu lasot, ir tāda, ka neeksistēja ‘zelta vidusceļš’ – vai nu savs tuvākais – balts, vai svešais – melns. Neviens negribēja iet uz kompromisu – paiet viens otram pretī. Tas būtu ne melns, ne balts, bet tāds vidējs – pelēks.
Tāds droši vien nebija Dieva prāts. Cilvēki darīja tik daudz ļaunuma, ka savus grēkus nevarēja ar upuriem izpirkt. Viņi nemainījās, varbūt negribēja mainīties, bet Dievs cilvēkus mīl un vienmēr centīsies viņus glābt. Viņš sūtīja savu Dēlu Jēzu Kristu pasaulē. Kā līdzībā par vīna kalna strādniekiem: “Es sūtīšu savu mīļoto dēlu, varbūt to viņi ņems vērā.” (Lk 20:13) Mēs zinām, kas notika –lielākā Dieva tautas daļa viņu nepieņēma un neatzina kā Mesiju. Jēzus gāja Golgātas ceļu un mira pie krusta, lai tomēr izpirktu cilvēkus no viņu ļaunajiem darbiem. Ebreju tauta nebija sapratusi Dieva mīlestību un nemainījās. Vienīgi nabadzīgie, bēdīgie un vienkāršie cilvēki saprata, ka viņiem ir dots Pestītājs. Redzot daudzos brīnumus, kas tika darīti ar Jēzus Gara spēku, mācītie jūdi to neņēma vērā un vienalga neticēja. Jēzus viņiem teica: ja neticiet maniem vārdiem, tad ticiet tiem darbiem, ko es daru.
Nevar jau teikt, ka jūdu augstākā sabiedrība un garīdznieki neturēja baušļus. Viņi tos turēja un ievēroja. Viņi pildīja vēl daudz dažādus likumus, ko cilvēki bija atvasinājuši no dotajiem 10 baušļiem. Daudz bija pašu interpretācija un izpaudās kalpošana burtam nevis garam, kāds bija Dieva nodoms.
Jēzus pasaulē dzīvoja īsu brīdi, bet Viņa kalpošana cilvēkiem bija tik nozīmīga, ka kristieši šodien pasaulē ir milzīga kopiena. Jēzus atgriezās pie sava Tēva, bet Viņa darbs un piemērs turpinās arī šodien. Kas tad bija tas nozīmīgākais, ko Jēzus paveica? Jēzus ar savu dzīvi redzamā veidā parādīja to, ko Dievs savā Vārdā bija rakstījis un caur saviem praviešiem sludinājis – staigāšanu mīlestībā, domājot labu par katru cilvēku, ko mēs satiekam. Jēzus rādīja ļoti daudz labu piemēru, kā cilvēki var mīlestību parādīt citiem. Jēzus pirmkārt palīdzēja un uzklausīja to cilvēku lūgumus, kuriem gāja visgrūtāk. Tie bija slimie un neveselie, cilvēki, kas nespēja izpildīt visus bauslības noteikumus, tie, kam bija bēdas. Jēzus negāja pie tiem, kas sev likās pašpietiekami, bagāti un kas neapzinājās savu grēcīgumu. Tie arī Jēzum neticēja.
Kad jau tuvojās Jēzum Golgātas sāpju ceļš, Viņš mācekļiem deva šo jauno – mīlestības bausli: “Mīliet cits citu!” Tas nenozīmē – mīliet tos, kas jums ir mīļi vai no kuriem jums būs kāds labums. Tas nozīmē – visus cilvēkus, ko jūs satiekat savā ceļā. Īsi pirms šā notikuma Jēzus saviem mācekļiem mazgāja kājas, kas nozīmē lielāko pazemību, kādu cilvēks var parādīt otram. Tas ir spilgts piemērs arī mums, jo, ja mēs gribam būt Jēzus mācekļi, mums ir jārīkojas tāpat. Jēzus paskaidro arī to, cik stipri mums ir jāmīl cilvēki: “Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu!” Tā ir pilnīga beznosacījuma mīlestība.
Kristiešiem ir jābūt tiem, kas pirmie parāda šo Kristus mīlestību. Mums nav jāgaida, lai to citi dara pirmie. “Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.”
Jēzum daudz pārmeta, ka Viņš atceļ bauslību un sajauc tēvutēvu pieņemto kārtību, tomēr Jēzus pats teica, ka Viņš neatceļ bauslību, bet to piepilda. Viņš ar mīlestības bausli parāda īsto Dieva bauslības nodomu. Kaut šodien cilvēkos dzimtu šāda mīlestība! Tad beigtos kari un asinsizliešanas, vērtības būtu citas, kas cilvēkus tuvinās Dievam, un viņi varēs dzīvot laimīgi. Aicinu ik pa laikam pārlasīt Pāvila 1.vēstules Korintiešiem 13.nodaļu, lai saprastu, kas ir mīlestība, un lai būtu skaidrs, kam ir lielākā vērtība Dieva skatījumā. Lai Dievs palīdz mums būt tiem, kas mīl! Āmen!