Ir pienācis rudens, un mēs ievācam ražu, kas mums pa vasaru ir izaugusi. Mēs ļoti priecājamies, ja tā ir izaugusi bagātīga. Tāpat arī Dievs ir iesējis savu sēklu pasaulē un cer uz labu ražu. Dieva sēkla ir kristīgā ticība, kas ir izsēta pa visu pasauli; tai ir jāaug kopā ar dažādām kultūrām, dažādās augsnēs, ar dažādu kopšanu. “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls, un tīrums ir pasaule.” (Mt 13:37) Mums gribas, lai mūsos būtu tā labā sēkla, ko Dievs ir izsējis pa pasauli. Lai no sēklas izaugtu laba raža, tā ir jākopj, jālaista, jāravē. Bet Jēzus māca saviem mācekļiem neravēt nezāles: “Nē, ka, nezāles ravēdami jūs neizraujat līdzi kviešus.” (Mt 13:29) Tas parāda to, kāpēc pasaulē ir arī sliktas lietas un ļaunums. Mums jāaug kopā arī ar sliktām sēklām – nezālēm. Tas liek mums katram pašam kopt un sargāt savu sēklu no nezālēm, lai tās mūs nepārņem un nesamaitā.
Mums, lai to izdarītu, ir dots arī dārznieks – Jēzus Kristus. Jēzus ir labs dārznieks, Viņš savus augus aizsargā, uz Viņu mēs vienmēr varam paļauties un lūgt palīdzību, savējos Viņš nepamet. Kad pienāks Dieva ražas laiks, Viņš sola savu ražu atdalīt no nezālēm: nezāles izmest un sadedzināt, bet labo ražu ņemt pie sevis savos “šķūņos”. Mēs nezinām, kad pienāks Dieva ražas laiks, tāpēc mums jābūt gataviem jau šodien. Mēs nedrīkstam būt zaļi, vēl nenogatavojušies un nedrīkstam būt pārgatavojušies, sākt pūt. Mums jāsaglabā sava ticība vislabākajā gatavībā. Jābūt gataviem uz Dieva ražas ievākšanas laiku, kuru zina tikai Dievs. Āmen!