Novembris ir gada vistumšākais mēnesis ar dienām, kas paliek arvien īsākas, un garākām naktīm. Cilvēki arvien mazāk saņem tik nepieciešamo gaismu. Psiholoģiski cilvēki kļūst bēdīgāki, varbūt pat depresīvāki. Varētu teikt, ka labais garastāvoklis, ko sekmē vasara, līdzīgi kā gājputni no mums aizceļo. Cilvēki, tāpat kā visa dzīvā daba, nevar eksistēt bez saules gaismas. No saules mēs saņemam vajadzīgo D vitamīnu un gaismā visa pasaule mūsu acīm ir skaista un apbrīnojama. Kad ir apmākusies diena, tad dominējošā ir pelēkā krāsa. Kad diena ir saulaina, viss ir tik krāsains un skaists. Saulainā rītā nav grūti agri piecelties, toties, kad ir nomācies, mēs labprāt gultā pavadītu visu dienu. Gaisma ir tā, kas visvairāk mūs ietekmē garīgi. Tā dod prieku, laimes sajūtu un liek mums pašiem būt labākiem.
Bībeles sākumā ir pantiņš: “Un Dievs teica: “Lai top gaisma!” Un tapa gaisma.” (1.Mz 1:3) Radīšanas stāstā pasaulei vēl nebija dota saule un pārējie debess spīdekļi, bet gaisma jau bija. Kas tā bija par gaismu? Vienkārši saprotot, tā bija Dieva dota gudrība, kas tika pasaulē dota, ir vienmēr bijusi un ir arī šodien. Garīgai gaismai nav saistība ar saules gaismu. Saules gaišums mums vienīgi palīdz saprast, cik patīkami ir viņas gaismā būt. Kaut cilvēki padomātu par to, cik patīkami būtu atrasties garīgā gaismā! Manuprāt, nebūs cilvēka, kas teiktu: “Nē, es negribu būt tādā gaismā.” Rodas nākošais jautājums: kas man jādara, lai atrastos šādā gaismā? Kļūstiet par īstiem Kristus mācekļiem, jo Jēzus mums saka: “Es esmu pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jn 8:12) Sekot Jēzum nozīmē pilnībā pieņemt Viņa mācību, dotās pamācības, akceptēt Jēzus “dzīves stilu”. Tā nav sekošana, ja mēs iesim līdzi paskatīties, vai to garīgi neveselo arī Viņš spēs dziedināt, vai Viņš kādā reizē arī neapgrēkosies. Tā būs mūsu ziņkārība, kas ceļas no neticības. Sekošana būs mūsu sirds lēmums pieņemt Jēzu kā savu Pestītāju un Gaismu mūsu ceļā. Kristus gaisma nomāksies tikai mūsu dēļ. Ja mēs Jēzus nesekojam, tad mēs nonāksim tumsā. Tas ir biedējoši, nedroši un bīstami. Vai mēs arī tumsas ceļu ejam? Tad, kad grēkojam.
Aizkustinoši ir runāt ar neredzīgu cilvēku, kas ir Jēzus sekotājs. Viņš neredz saules gaismu, viņš par to ir bēdīgs, bet viņš uzver, ka viņam ir Kristus gaisma, kas dod gaišumu arī bez fiziskās gaismas. To sarunās uzsvēra mūsu Maigas tante. Viņa vienmēr pret visu attiecās ļoti pozitīvi un daudz saskatīja Dieva svētības. Tātad bez saules gaismas nav jāstaigā tumsā.
Lai arī novembris mums nebūtu drūms un nekrāsains, meklēsim sevī un visapkārt Kristus doto gaismu. Tas tiešām dod prieku, mieru, garīgu piepildījumu, un mēs būsim laimīgāki un spēsim arī citiem dot mīlestību. Jauki būtu, ja visi to meklētu. “Svētīta tauta, kas gavilēt prot, – Kungs, tava vaiga gaismā tie staigā.” (Ps 89:16) Āmen!