Sūti Savu Garu, Dievs!

 

Ja man pietrūkst mīlestības, savu Garu sūti, Dievs,

Ja vairs piedot neiespēju, savu Garu sūti, Dievs,

Ja bez prieka dzīvē eju, savu Garu sūti, Dievs,

Ja trūkst pazemības kalpot, savu Garu sūti, Dievs!

 

Tava Svētā Gara rasa

Manu sirdi spirdzinās,

Un es spēšu mīļa, laba

Pa šo skaisto zemi iet.

 

Ja dzeļ mēle tā kā nātre, savu Garu sūti, Dievs,

Ja vairs acis neredz skaisto, savu Garu sūti, Dievs,

Ja vairs roka nespēj glāstīt, savu Garu sūti, Dievs,

Ja par Tevi stāstīt kaunos, savu Garu sūti, Dievs!

Tava svētā Gara uguns

Manu sirdi stiprinās,

Un kā zemes sāls un gaisma

Būšu dzīvē noderīgs.

Dod man sirdī tādas ilgas vienmēr Tavā darbā iet,

Tavu mīlestību svēto vēstīt visiem cilvēkiem.

Tik, lai spēka nepietrūktu, savu Garu sūti, Dievs,

Lai es Gara spēkā ejot, nestu gaismu pasaulei!

(Ivita Jansone)