“Patiesība un brīvība” (Ainars Jansons)

“Ja jūs paliekat manā vārdā, jūs patieši esat mani mācekļi un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jn 8:31-32)

Mēs dzīvojam laikā, kad mums ir pieejams ļoti liels informācijas apjoms. Mums gandrīz katram ir telefons, kas nav vairs paredzēts tikai zvanīšanai. Reti būs atrodama māja, kurā nebūtu datora ar interneta pieslēgumu. Tas viss dod iespēju īsā laikā iegūt, mūs interesējošo, informāciju. Piemēram: uzzināt autobusu sarakstu ar atiešanas laikiem, iemācīties gatavot garšīgu ēdienu, sekot līdzi valsts dažādām norisēm – politikai, samaksāt rēķinus, neizejot no mājas, sazvanīties vai sarakstīties ar tuviem cilvēkiem kaut vai otrā pasaules malā, jo telefons ir vienmēr līdzi. Ir vēl daudz citu lietu, kuras cilvēki vēlas noskaidrot un uzzināt. Uzzināt ko? Patiesību? Cilvēki ir domājošas būtnes, kas vēlas un vienmēr vēlēsies uzzināt patiesību.

Ir kāds sens stāsts par neredzīgiem cilvēkiem, kuri gāja pētīt ziloni. Katrs no viņiem mēģināja uzzināt patiesību par ziloni. Viens saņēma rokās ziloņa kāju un secināja, ka zilonis ir apaļš un raupjš, līdzīgs kokam. Otrs aptaustīja ziloņa snuķi un teica: “Zilonis ir kā liela čūska.” Trešais, kas pieskārās ilknim, teica, ka zilonis ir kā šķēps. Tas, kas saņēma ziloņa asti, apgalvoja, ka zilonis ir kā virve. Viņi taču visi teica patiesību. Tomēr viņi visi arī maldījās, jo viņu patiesība bija balstīta uz paša pieredzi. Tāds ir arī mūsu šodienas – datoru laikmeta patiesības piedāvājums. Vai tā būs patiesība? Vai tomēr tā būs dažādu cilvēku pieredze, noklausīta informācija vai ģeniāli atklājumi? Nevaram apgalvot, ka tā ir patiesība.

Bībele mums dod dažādus patiesības skaidrojumus un arī tiešus patiesības apzīmējumus. Jāņa evaņģēlija 1.nodaļā mēs lasām: “Jo bauslība ir dota caur Mozu, bet žēlastība un patiesība nākusi caur Jēzu Kristu.” (Jn 1:17) Kad Jēzus bija pie Pilāta, arī viņš Jēzum uzdeva šo jautājumu: ““Tad tomēr tu esi Ķēniņš?” Jēzus atbildēja: “Tu saki, ka es esmu Ķēniņš. Es esmu dzimis un esmu pasaulē nācis tāpēc, lai liecinātu patiesību. Katrs, kas ir no patiesības, dzird manu balsi.” Tad Pilāts viņam sacīja: “Kas ir patiesība?”” (Jn 18:37-38) Šāds jautājums rodas cilvēkiem dzīves izšķirīgos brīžos – kad mēs sastopamies ar kaut ko lielu, neaptveramu, varenu – dievišķu. Tad mēs vēlamies zināt – kas ir patiesība, lai dotos uz priekšu pa īsto – pareizo ceļu. Tas ir labi, ka cilvēki par to domā. Kad mēs nonākam kādās dzīves “krustcelēs”, mēs neviens negribam kļūdīties. Kāds ir pareizais ceļš? Jēzus saka: “Es esmu ceļš patiesība un dzīvība.” (Jn 14:6) Te varētu teikt – Āmen!

Būsim uzmanīgi no mūsu laiku “skolotājiem”, kas cenšas mums mācīt “īsto” patiesību. Pirms vēlēšanām mums jāklausās gaišās nākotnes vīzijas. Kad esam veikalā, mums cenšas nopārdot lietas, sakot, ka tās tiešām ir vislabākās. Šodien jau mēs uzzinām, ka arī gaļa nav nekas labs un, piemēram, laulība ir ļoti nemoderna. Mums jāiemācās atšķirt patiesību no maldiem. Lai to varētu, mums “jāpaliek Jēzus vārdos”. Tikai tad mēs iepazīsim patiesību. Lūgsim Dievu, lai palīdz to saskatīt mūsu ikdienā. Ebreju sakāmvārds skan: “Puspatiesība ir grēks.” Tā šodien ir mums visapkārt – radio, televīzijā, internetā, darbā, uz ielas, starp cilvēkiem. “Tiesas spriedums ir tāds, ka gaisma ir nākusi pasaulē. Bet cilvēki bija iemīlējuši tumsu vairāk nekā gaismu, tāpēc, ka viņu darbi bija ļauni. Ikviens, kurš dara ļaunu, nīst gaismu un nenāk gaismā, lai viņa darbi netiktu nosodīti. Bet, kas patiesību dara, tas nāk pie gaismas, lai viņa darbi kļūtu atklāti, ka tie darīti Dievā.” (Jn 3:19-21) Mēs – kristieši varam būt mierīgi, ja paliekam garīgā nomodā. “Ja jūs mani mīlat, turiet manus baušļus. Un es lūgšu Tēvu, un viņš dos jums citu Aizstāvi, lai tas būtu pie jums mūžīgi, – Patiesības Garu, ko pasaule nevar saņemt, jo tā to nedz redz, nedz pazīst. Bet jūs to pazīstat, jo tas pie jums paliek un būs jūsos.” (Jn 14:15-17) Mums ir Aizstāvis, kas palīdzēs. Mums ir arī Dieva doti ieroči, lai paliktu patiesībā. “Ņemiet visus Dieva ieročus, lai jūs varētu stāties pretī ļaunajā dienā un, visu pārvarējuši, pastāvēt. Tad nu stāviet stingri, apjozušies ar patiesību, aplikuši taisnības bruņas un apāvuši kājas, lai būtu gatavi cīņai par miera evaņģēliju. Pie visa tā vēl satveriet ticības vairogu, ar kuru nodzēst visas ļaunā ugunīgās bultas, uzlieciet pestīšanas bruņu cepuri un tveriet Gara zobenu – Dieva vārdu.” (Ef 6:13-17) Vēl par patiesību ir teikts: “Būdami paklausīgi patiesībai un šķīstījuši savas dvēseles neviltotu brāļu mīlestībā, mīliet cits citu no sirds pastāvīgi.” (1.Pt 1:22) Dievs vēlas to, lai mēs staigātu patiesībā un arī palīdzētu citiem nākt pie patiesības. “Mani brāļi, ja kāds jūsu vidū nomaldās no patiesības un kāds cits viņu atgriež atpakaļ pie patiesības, tad lai viņš zina, ka, atgriezis grēcinieku no maldu ceļa, viņš izglābs tā dvēseli no nāves un apklās daudzus grēkus.” (Jēk 5:19-20)

Sarunā ar jūdiem Jēzus no patiesības nonāca pie brīvības. Jēzus mācīja, ka brīvību var iegūt vienīgi  nonākot pie patiesības.  Klausītāji to nevarēja saprast. Viņi jutās pat aizskarti, ka Jēzus viņus nosauca par nebrīviem, jo viņi nekad neesot bijuši vergi, bet vienmēr ir bijuši brīvi cilvēki. Jēzus uzreiz paskaidroja, kam viņi ir vergojuši un to turpina darīt arī šodien. “Ikviens, kas dara grēku, ir grēka vergs.” Nav neviena cilvēka, kam nebūtu grēka. Pāvils raksta romiešiem “Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Rom 3:23) Ja šiem jūdiem būtu vēlēšanās nākt pie patiesības, viņi saprastu, ka viņiem tiešām brīvība ir nepieciešama. Tādi mēs esam visi, kam vajag Jēzus palīdzību. Mēs no grēka nevaram atbrīvoties, kā vienīgi, pieņemot Jēzus krusta upuri Golgātā. To nesaprot tie, kas nemeklē patiesību, ko caur Kristu mēs saņemam no Dieva. “Bet tagad jūs meklējat nonāvēt mani, cilvēku, kas jums runājis patiesību, ko esmu dzirdējis no Dieva.” (Jn 8:40) “Bet jūs neticat man, tāpēc, ka es saku patiesību. Kurš no jums var man pārmest grēku? Ja es saku patiesību, kāpēc jūs man neticat? Kas ir no Dieva, tas dzird Dieva vārdus, jūs nedzirdat tāpēc, ka neesat no Dieva.” (Jn 8:45-47) Mums katram par to ir jāpadomā – vai mēs dzirdam Dieva balsi, vai gribam dzirdēt, ko Viņš mums saka? Pāvils raksta efeziešiem: “Ja jūs to esat dzirdējuši un mācījušies patiesībā, kāda tā ir Jēzū, tad atmetiet savu iepriekšējo dzīves veidu un veco cilvēku sevī, kas savās iekārēs nomaldījies iet bojā; atjaunojieties savā prātā un garā. Ietērpieties jaunā cilvēkā, kas radīts pēc Dieva taisnībā un patiesības svētumā. Tāpēc, atmetuši melus, runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko, jo mēs esam locekļi viens otram.” (Ef 4:21-25) Ja tomēr mums liekās, ka neesam jau tādi kā pasaulē – grēcīgi un ļauni, tad apustulis Jānis savā vēstulē mums atklāj kādu patiesību: “Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām sevi un patiesības nav mūsos.” (1.Jn 1-8)  Mums ir nepārtraukta cīņa ar grēku, lai mēs nekļūtu par vergiem.

Jēzus Kristus ir mūsu Glābējs, kas dod mums brīvību. Viņš atņem grēkus, Viņš par tiem samaksāja ar savu dzīvību. ““Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā! Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot”, – un viņš sacīja paralizētajam: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!” Un tas piecēlies gāja uz mājām.” (Mt 9:5-7) Pāvils māca galatiešus, kas joprojām domāja brīvību iegūt ar bauslības darbiem: “Brīvībai Kristus mūs ir atsvabinājis, tad nu pastāviet tajā un neuzņemieties atkal bauslības jūgu.” (Gal 5:1)

Brīvība, par kuru runāja Jēzus, ir tikai un vienīgi brīvība no grēka. Tas nenozīmē, ka mēs darīsim, ko gribēsim. Tādu brīvību nereti reklamē pasaule. Tāda brīvība mūs novedīs vēl lielākā grēka verdzībā. Kristus dotā brīvība nekad nebūs pret patiesību – Dieva Vārdu. “Viss ir atļauts, bet ne viss der, viss ir atļauts, bet ne viss ceļ.” (1.Kor 10:23) “Bet jūs, brāļi, esat aicināti brīvībai; vienīgi nedodiet vaļu miesas tieksmēm, bet kalpojiet viens otram mīlestībā. Jo visa bauslība ir piepildīta vienā vārdā, un proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” (Gal 5:13-14)

Paliksim patiesībā un būsim brīvi ar savu Pestītāju Jēzu Kristu. “Viņā jūs arī esat dzirdējuši patiesības vārdu, savas pestīšanas evaņģēliju, un viņā jūs, ticēdami šim evaņģēlijam esat apzīmogoti ar apsolīto Svēto Garu, kas ir ķīla tam, ka mēs saņemsim mantojumu un ka viņš mūs ir izpircis sev par īpašumu, lai mēs esam viņa godības slava.” (Ef 1:13-14) Āmen!