“Mums ir dots Aizstāvis” (Ainars Jansons)

Laiks iet neapstādamies un, liekas, tikko mēs svinējām Lieldienas – Kristus augšāmcelšanos, kas pierādīja, ka cilvēka gars ir nemirstīgs. “Kristus ir augšāmcēlies no mirušajiem, pirmais no aizmigušajiem.” (1.Kor. 15:20) Jau klāt ir Vasarsvētki – Svētā Gara svētki. Arī šī diena izmainīja pasauli. Kristiešiem tika dots Aizstāvis.

Apustuļu darbu grāmatas sākumā mēs lasām: “Pēc savām ciešanām viņš nostājās dzīvs viņu priekšā, un četrdesmit dienās viņš to daudzas reizes pierādīja, tiem parādīdamies un runādams par Dieva valstību. Kopīgu mielastu ieturot, viņš tiem pavēlēja: “Neaizejiet no Jeruzālemes , bet sagaidiet Tēva apsolījumu, ko jau dzirdējāt no manis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām kristīs Svētajā Garā.” (Ap.d. 1:3-5)

Mācekļi bija pieredzējuši Kristus krustā sišanu un Viņa lielās ciešanas. Tad nāca jau iepriekš solītā nāves uzvara – augšāmcelšanās. Jēzus atkal ir dzīvs viņu vidū. Tomēr mācekļi zināja, ka Jēzus dosies pie sava Tēva. Viņš nebūs kopā ar viņiem. Taču būs Aizstāvis. “Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, mācīs jums visu, ko esmu jums runājis.” (Jn 14:26) Jēzus tiešām tika no mācekļiem paņemts prom. Pirms savas uzņemšanas debesīs, Jēzus vēl stiprināja savus tuvākos: “Bet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” Un, to pateicis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un mākonis uzņēma viņu prom no to acīm.” (Ap.d. 1:8-9)

Vasarsvētku dienā, kā rakstīts, notika Dieva lielā žēlastība, un Svētais Gars tika izliets pār daudziem cilvēkiem, kas bija uz svētkiem sapulcējušies Jeruzālemē. No tās dienas kristieši vēl jo vairāk tic Jēzus sacītajam. Apsolītais piepildās. Nav šaubu, ka šodien arī Aizstāvis – Svētais Gars – ir pasaulē un pavada katru kristieti, katru Dieva bērnu.

Mēs katrs varam sevi izvērtēt vai es esmu paļāvīgs un uzticīgs savam Aizstāvim. Mūsu ikdiena iet ar kāpumiem, kritumiem, labiem brīžiem un neveiksmēm. Mēs nespējam būt nemainīgi labi un paklausīgi Dieva baušļiem un Kristus mācībai.  Kāpēc? Tāpēc, ka mēs neuztveram Svētā Gara klātbūtni un palīdzību pa īstam.  Ja mēs par to būtu pārliecināti, vai mēs grēkotu? Mēs ļoti gribam visas cīņas izcīnīt ar savu varēšanu un gudrību. Bez Svētā Gara palīdzības mūsu spēki ir ļoti vāji. Velns ir daudzkārt stiprāks par mums cilvēkiem.

Svētais Gars ir šodien pie mums un Viņš darbojas. Protams, ir brīži, kad mēs to sajūtam un priecājamies. Daudzreiz mēs to aizmirstam. Tas mums ir jāraksta acu priekšā kā atgādinājums. Dievs nekad cilvēkus nav atstājis. Bija baušļi, tad nāca Jēzus un tagad ir Aizstāvis.

Svētais Gars tika dots cilvēkiem ne tikai, lai glābtu no nelaimēm un briesmām. Mums sevi ir jānodod Svētam Garam, lai Viņš caur mums strādā pasaulē. Jēzus teica: “..un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” (Ap.d. 1:8) Mums ir dots uzdevums strādāt – uzņemties kalpošanu, liecināšanu. Tad vēl jo vairāk Svētais Gars būs ar mums. Lūgsim, lai Aizstāvis dod mums uzdevumus.  Centīsimies saskatīt savas spējas vai talantus, ko likt darbā. Pasaulē ir daudz nelaimīgu, bēdīgu un vientuļu cilvēku. Vai mums nav iespēju viņiem palīdzēt vai iepriecināt? Vēlēsimies to darīt un lūgsim palīgu.

Jēzus mums dzīves laikā daudz mācīja un radīja ar savu piemēru, kā jādzīvo, kā jākalpo un kā mīlestību dāvāt cilvēkiem. Šodien mums ir jābūt lielai ticībai un jāturpina Jēzus iesāktais ar Svētā Gara palīdzību. Tā arī ir Vasarsvētku notikumu būtība – saprast, ka mēs neesam vieni, ka mēs varam turpināt Kristus mācību. Mums ir vislielākais atbalsts centieniem darīt labu.

Mēs varam priecāties ar visiem cilvēkiem – mums ir dots Svētais Gars, kas ir mūsu Aizstāvis un Glābējs! Āmen!