“Ticība, uzticība, paklausība” (Andis Jansons)

Kas ir ticība Dievam? Katrs pats sev var uzdot šo jautājumu un meklēt atbildi. Bībelē varam atrast daudz norādes un piemērus “ticībai”. Vēstulē ebrejiem varam lasīt: “Ticība ir cerības pamatā, tā pārliecina par neredzamām lietām.” (Ebr. 11:1) Ir lietas, kuras mēs nevaram redzēt, aptaustīt, sajust, bet varam ticēt, ka tās ir. Vai “ticību” var izdomāt ar prātu? Var visu pārbaudīt, izslēgt neiespējamo, atmest pretrunīgo, bet “ticība” no tā neradīsies, būs šaubas. Ticība Dievam ir kaut kas vairāk par to, ko spējam izdomāt ar prātu. Tā ir Dieva dāvana, ko saņemam, ja to meklējam vai pēc tās ilgojamies. Saņemt to varam jebkurā brīdī – bērnībā, jaunībā, brieduma gados vai sirmā vecumā. Dieva žēlastība ir tik liela, ka saņemt šo dāvanu var katrs, ikvienam sirdī var nākt šī atklāsme vai sajūta vai pārliecība. Esmu pārliecināts, ka daudziem, ja ne visiem, ir dota šī dāvana, bet ne visi ir ticīgi, kaut gan sastopoties ar briesmām vai bēdām, ikviens piesauc Dieva vārdu. Vai var būt, ka ticība ir, bet neesmu ticīgs? Domāju, ka tā ir spēle ar vārdiem. Būt ticīgam nenozīmē tikai Dieva esamības atzīšanu, bet ticība izpaužas uzticībā un kalpošanā.

Visi, kas esam saņēmuši ticību, esam izvēles priekšā, vai dzīvot ticībā, vai arī apslāpēt to. Daudzi to ir noslēpuši dziļi sirdī un savu sirdsapziņu apklusinājuši, izliekoties, ka to nedzird. Dievs mums dod brīvību izvēlēties, un daudzi atraida šo Dieva dāvanu. Ja tomēr gribam dzīvot ticībā Dievam, tad ticība ir jākopj, tā ir jāstiprina, tā ir jāapliecina. Kā lai izpaužu, apliecinu savu ticību Dievam? Manuprāt ticība vispilnīgāk izpaužas uzticībā. Var jau būt, ka tā ir tikai vārdu spēle, bet uzticēties nozīmē pieņemt Jēzu Kristu kā savu Pestītāju, atzīt Bībeli par Dieva Vārdu. Uzticēties Dievam nozīmē savas dzīves nodošanu Viņa vadībai, savu grēku atzīšana un nožēlošana. Uzticība Jēzum izpaužas kā kļūšana par Viņa mācekļiem, Viņa evaņģēlija sludināšana un kalpošana. Kā bērns ir uzticīgs saviem vecākiem, tā arī mums ir visās lietās jāpaļaujas uz savu Tēvu debesīs. Ticību mēs saņemam no Dieva kā dāvanu, bet uzticība un kalpošana ir katra paša brīva izvēle. Izvēloties kalpot Viņam, mēs apliecinām savu ticību.

Ticība Dievam neaprobežojas tikai ar savas sirds un prāta nodošanu Viņa rokās. Dievs no mums gaida reālus darbus. Ļoti svarīgi ir paklausīt Viņa baušļiem un staigāt to ceļu, ko mums rāda Bībele. “Jo, kā miesa bez gara ir mirusi, tā arī ticība ir mirusi bez darbiem.” (Jk. 2:26) Var jau būt, ka ir kādam iespējams sasniegt tādu savas sirds un apziņas stāvokli, ka visas domas un sajūtas ir pavērstas pret Dievu un norobežoties no visa laicīgā, bet vairumā gadījumu esam spiesti dzīvot un strādāt kopā ar saviem līdzcilvēkiem. Ikdienas dzīve ir pilna kārdinājumu, pārbaudījumu. Ļaunais spēks nemitīgi strādā, lai pieviltu mūs un ievestu grēkā. Katrā solī ir jābūt uzticīgiem un paklausīgiem Viņa baušļiem. Paklausot Viņa vadībai, varam būt pasargāti un sasniegt to savas dzīves mērķi, ko savā ticībā esam uzstādījuši. Ticība ir, kā sēkla, ko Dievs mūsos sējis, ko mēs uzticībā Viņam audzējam un kopjam. Mūsu ticība ir, ka uzticoties un paklausot, mūsu dzīve nesīs augļus, kas ir mūsu dzīves mērķis – mūžīgā dzīvība mūsu dvēselēm. Lai Dievs mums palīdz to sasniegt! Āmen!