Liecība: Mana pateicība (Rūta Jēgermane)

Gribu sākt savu pateicību Dievam ar dziesmas vārdiem:

“Lai Tēvam pateicam no sirds, cik vien mēs varam,
Un Dēlam arīdzan un Dievam Svētam Garam!
Šos trīs, kas viens pats Dievs, lai slavē mūsu balss!
Tam nava sākuma, tam arī nebūs gals.” (Martin Rinkhart, tulk.Christoph Fürecker)
Es ticu, ka nekas nenotiek bez Dieva ziņas. Es dzīvoju mierīgi, dzēru ārsta izrakstītās zāles un ticēju, ka viss ir Dieva rokās. Dievs pielaida man pārbaudījumu, lai es meklētu ārsta palīdzību. Analīzes parādīja, ka mani ir nopietna aknu saslimšana. Lūdzu Dieva palīdzību un draudzes aizlūgšanas. Ar smagu sirdi devos uz slimnīcu, tomēr ar cerību un ticību, ka Dievs visu labu dara. Ārstējoties analīzes uzlabojās, tikai jāatklāj, kas bija iemesls saslimšanai.
Es zinu, ka Dievs mani aizveda tur, kur jāredz cilvēku bezspēcība. Bez Dieva nav glābšanas. Tur bija laiks lūgt par sevi un katru cietēju. Tur radās iespēja cilvēkiem fiziski palīdzēt – apgulties gultā, uzsegt segu, pasaukt nakts laikā palīdzību, pasniegt ūdens glāzi. Man nekad dzīvē neradās iespēja piepildīt Kristus teiktos vārdus: “Ko jūs darīsiet vismazākajiem, to jūs man esat darījuši.” Paldies Dievam par doto iespēju.
Pēc nedēļas pārnācu mājās ar ticību, ka viss ir labi, ko Dievs dara. Mana sirds ir mierīga. Es esmu Viņa rokās.
Slimnīcā piedzīvoju, ka cilvēki vairāk uzticas konfesijai, nevis Dievam. Mana pārliecība ir, ka debesīs konfesiju nebūs. Tur būs Dieva bērni, kas apliecinās Jēzus Kristus upuri un nožēlos savus grēkus; tie iemantos apsolīšanu, cerot uz žēlastību. Ar darbiem to nevar nopelnīt.
Gribu arī nobeidzot teikt ar dziesmas vārdiem:
“Teici to Kungu, to Godības Ķēniņu svētu,
Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu!
Pulkiem lai nāk, kokles lai skandināt sāk,
Visi lai slavē to Svētu!” (Joahim Neander, tulk. Carl Ludwig Kaehlbrandt)
Pateicos par draudzes aizlūgšanām!

Rūta Jēgermane