Par sieviešu tikšanos 21.03.15. (Ivita Jansone)

21.martā Kalnciemā aizritēja pirmā šā gada tikšanās sievietēm, kuras tēma bija “Sarunas ar un par Dievu”. Tikšanās I daļā slavējām Dievu ar dziesmām un pielūgsmes lūgšanām. II daļā runājām par to, cik svarīgi ir pazīt sarunas partneri, ar kuru sarunājamies. Tā kā kristieši lūgšanās sarunājas ar Dievu, tad diskutējām par to –vai mēs pazīstam savu sarunu partneri –  Dievu? Grupiņās tika apspriestas visdažādākās Dieva īpašības. Īsumā centos apkopot iegūtos secinājumus. Dievs mūsuprāt ir: mīlošs, žēlsirdīgs, taisnīgs, radošs, gudrs, bargs, varens, devīgs, svēts, uzklausošs, noslēpumains, atjautīgs, stingrs, pacietīgs, piedodošs, zinošs, gādīgs, uzticams, spēcīgs, līdzjūtīgs, pazemīgs, izturīgs, visaptverošs, bijājams, gaidošs, neuzmācīgs, rūpējas par mums 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā – vienmēr. Pēc pārrunām lasījām Bībelē pantus, kuri mums atklāj to, kāds ir Dievs. Un tie mums atklāja vēl daudz vairāk Dieva īpašību, kuras nebijām nosaukušas. Mūsu Debesu Tēvs ir patiešām brīnumains! Slava Viņam!

Mūsu Dievs patiešām mūs mīl katru personiski. Katrai no mums Viņš dāvina savu mīlestību visdažādākajos veidos – ar tādiem brīžiem, skatiem, sajūtām, kas liek aizrauties elpai.

Tikšanās III daļā runājām par lūgšanām. Par to, kādas barjeras var rasties starp Dievu un cilvēkiem un ka tās var pārvarēt tikai ar lūgšanas palīdzību.

Lūgšana ir saruna ar Dievu – tātad dialogs. Un tā vienmēr ietver sevī ne tikai mūsu sacīto, bet arī Dieva atbildi. Ne vienmēr Dieva atbilde nāk lūgšanas brīdī, bet Dievs atbild vienmēr – citreiz ātrāk, citreiz vēlāk. Ja mēs Dieva atbildi nedzirdam, tad kaut kas nav kārtībā mūsos pašos – neesam noskaņojuši uz Dievu savu dzīvi. Ja sāksim dzīvot saskaņā ar Viņa baušļiem, tad sāksim just, ka mūsu dvēsele atsaucas uz Dieva klātbūtni, līdzīgi kamertonim, kurš atsaucas uz precīzi noskaņotu stīgu.

Katrs cilvēks ir Dieva radīts ar noteiktu domu, ar noteiktu uzdevumu dzīvē, ko tikai viņš var paveikt. Lūgšana ir veids kā cilvēks var uzzināt savu uzdevumu. Dieva aicinājums cilvēkam var tikt atklāts tikai lūgšanā. Un galvenais ir saklausīt Dieva aicinājumu un pēc tam to pildīt.

Lūgšana nedalāmi ir saistīta ar darbību. Kristiešu galvenā problēma ir lūgšanas un darba sašķeltība: no vienas puses, cilvēks lūdz Dievu, bet nedara Dieva darbus, bet no otras puses, cilvēks darbojas, pieņem svarīgus lēmumus, nepielūdzis Dievu, paļaudamies uz savu spriestspēju un saviem spēkiem. Pareizi būtu vispirms lūgt un tad darīt, un pēc padarītā atkal pateicībā lūgt. Un vēl pilnīgāk – lūgt darot.

Kāpēc ir jālūdz Jēzus vārdā? Vai tad citādi tas Kungs nedzird? Tā nav brīnumaina formula, pēc kuras izpildīšanas viss piepildīsies. Jēzus vārdā lūgt nozīmē būt pilnā pārliecībā, ka Jēzus ir dzīvojis, miris, augšāmcēlies un paaugstināts pie Tēva labās rokas. Tas nozīmē lūgt ar apziņu, ka ārpus Jēzus Kristus izpirkšanas upura manai dzīvei nav jēgas, bez Jēzus asinīm es esmu bezpalīdzīgs. Tā ir lūgšana tā, kā Kristus būtu lūdzis par mums. Mums vajag lūgt saskaņā ar Viņa būtību.

Kas ir universālās komunikācijas modelis? Universālā komunikācija ir vienots organisks saskarsmes process starp Dievu un cilvēkiem, mīlestības attiecības – nedalāmu saikni starp cilvēka mīlestību uz Dievu un cilvēka mīlestību pret tuvāko. Lūgšana kā dialogs ar Dievu nav iespējama, ja cilvēks, kurš vēršas pie Dieva, ir ar nocietinātu sirdi pret cilvēkiem. Universālās komunikācijas princips pauž, – ja cilvēkiem ir saskarsme ar Dievu, tā izpaužas kā garīga kopība arī ar cilvēkiem. Tuvojoties Dievam, cilvēki tuvojas viens otram.

Tikšanās noslēgumā pārrunājām arī par tādiem lūgšanu veidiem kā: pielūgsmes lūgšanas, mierinājuma lūgšanas un īsās lūgšanas – kamdēļ tās vajadzīgas, ko tās dara mūsu attiecībās ar Dievu?

Bet pats galvenais, ko mums ikdienas jāatceras, ir tas, ka Dievam nav svarīgi vārdi, ko viņam sakām, un tas cik tekošas, gramatiski pareizas, aizrautīgas un garas ir mūsu lūgšanas. Viņš alkst pēc mūsu sirds, ne pēc mūsu vārdiem. Viņš zina visas mūsu domas, sajūtas, sāpes un priekus, tomēr Viņš vēlas, lai mēs gribētu to visu dalīt ar Viņu ar mīlestības pilnu sirdi. Viņš grib saskarsmi ar mums, draudzību, bērna pieķeršanos, uzticību…

Ivita Jansone