Brīvība no verdzības (Ivita Jansone)

Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, tās nākamās godības priekšā, kas mums tiks atklāta. Arī visa radība ilgodamās gaida, kad Dieva dēli atklāsies godībā. Jo radība ir pakļauta nīcībai nevis labprātīgi, bet pēc tās Pakļāvēja gribas, un tai ir cerība, ka tā no iznīcības verdzības tiks atbrīvota Dieva bērnu godības pilnai brīvībai.” Rom 8:16-21

Televīzijā noskatījos filmu “12 gadi verdzībā”, kas mani diezgan nopietni iespaidoja un radīja pārdomas. Filma ir par vergu dzīvi 19.gadsimta vidū, un tā ir diezgan skarba un nežēlīga. Vergiem šajā laikā nebija nekādu tiesību, viņi bija tikai saimnieka īpašums, viņi tika izkalpināti, mocīti, sisti un dažādos veidos pazemoti. Citi nonāca pie iejūtīgāka saimnieka, kas pret saviem vergiem izturējās ar cilvēcību, citu saimnieki bija īpaši nežēlīgi un spīdzināja gan fiziski gan morāli. Tomēr visvairāk mani pārsteidza tas, ka, neskatoties uz ārkārtīgi smagajiem dzīves apstākļiem, viņi visu laiku slavēja Dievu ar savām dziesmām. Šajos bezcerības apstākļos Dievs bija viņu vienīgā cerība un glābiņš. Nāve bija viņu atbrīvošana no verdzības. Viņi dziedāja slavu Dievam, apglabājot mirušo brāli, kurš nu bija izglābts no šīs pasaules mocībām.

Filmas galvenais varonis Solomons bija brīvais cilvēks, kurš tika nelietīgi apmānīts un pārdots verdzībā. 12 gadus viņam bija jākalpo pie dažādiem saimniekiem, līdz viņam izdevās atrast uzticamu cilvēku, kurš paziņoja viņa radiem par notikušo. Aizkustinošs bija viens no filmas pēdējiem kadriem, kur attēlots kā Solomons, ieraugot savu glābēju,  skrien pie viņa, neskatoties uz saimnieka dusmām un aizliegumu. Viņš bija sagaidījis savu brīvību un varēja turpināt savu dzīvi kā brīvs cilvēks.

Mēs varam slavēt Dievu, ka esam brīvi cilvēki un mums nav jāpacieš šādi pazemojumi un sāpes. Tomēr tas ir tikai ārēji. Garīgajā pasaulē ļoti daudzi no mums ir vergi – grēka vergi. “Es esmu miesīgs, pārdots grēka verdzībā. Es neapjēdzu, ko pats daru, jo es nerīkojos tā kā pats gribu, bet daru to, ko pats ienīstu.” (Rom 6:14-15) Sātans ir mūs padarījis par saviem vergiem un spīdzina ar visnežēlīgākajām metodēm. Viņš ir padarījis mūs atkarīgus no tehnoloģijām – piemēram, mēs pārdzīvojam, ja bērns vai kāds cits nav mums piezvanījis norunātajā laikā vai neatbild uz mūsu telefona zvanu. Domājam: ar viņu kaut kas ir atgadījies. Ja pazaudējam telefonu, mēs esam pazaudējuši kontaktus ar saviem klientiem, biznesa partneriem, radiem. Mēs nervozējam, ja pietiekami ātri nedarbojas internets, jo sātans mūs dzen ar savu neredzamo pātagu: tev nav laika, tu kavē, tu nepaspēsi… Mēs iegādājamies arvien sarežģītāku tehniku, ar vairāk papildiespējām, kas arvien vairāk nozog mūsu laiku, mūsu prātu, jo liek par tām domāt.  Sātans piedāvā mums neizmērojami daudz izklaides iespēju. Azartspēles, kas sapin cilvēkus savos valgos līdz nogalina. Filmas, kas piesārņo cilvēku prātus, liekot noticēt redzētajam, atcerēties, izmēģināt, naktīs neļaujot gulēt, bet liekot mosties murgos. Datorspēles, kas dod maldinošu sajūtu, ka dzīvībai nav vērtība, to var atjaunot, atpelnīt… Sātans liek mums kļūt atkarīgiem – no drēbēm, ēdiena, vielām, tehnikas, medikamentiem, baudām, procesiem… Un cilvēkiem liekas, ja man tā nebūs, es būšu zaudētājs. Sātans saka: tavs laulātais draugs nav pietiekami labs, viņš tev nedod visu, kas tev vajadzīgs, tev pienākas kaut kas labāks… Sātans mums liek viltot savas liecības, liek mānīties ar nodokļu maksāšanu, liek justies netaisni apkrāptiem, valdības nesaprastiem… Sātans saka: baidies, raizējies, šaubies, netici… Sātans moka mūs, sūtot domas, kas nedod mieru, kas neļauj dzīvot paļāvībā uz Dievu. Mēs visi esam grēka vergi. “Jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības.” (Rom 3:23) Un mēs visi esam sātana kalpībā. Jā, arī mēs cits esam nonākuši pie labāka saimnieka, kas mūs nemoka īpaši nežēlīgi, citi esam smagās važās saslēgti un sisti katru dienu. 

Tomēr mums ir cerība, ka mēs no iznīcības verdzības tiksim atbrīvoti Dieva bērnu godības pilnai brīvībai. Kristus, nomirstot pie krusta mūsu grēku dēļ, mums katram ir sagatavojis brīvlaišanas rakstu no grēka verdzības. Mēs varam kļūt brīvi jebkurā laikā. Mums tikai jāpagriež mugura sātanam un viņa meliem. Mums ir jāizmanto šī brīnišķīgā iespēja – saņemt brīvību. Mums nav jāpaliek vergu statusā līdz miesīgajai nāvei, kā tas bija tiem, kas patiesi bija vergi. Mums garīgi jānomirst grēkam un jāpagriež mugura sātanam, vienlaikus tiecoties pēc sava Glābēja aicinošās rokas. Mums jābēg no grēka neatskatoties. Sātans centīsies mūs aizturēt un raut atpakaļ, bet Glābēja roka ir pastiepta. Turies pie tās un esi brīvs!

Ivita Jansone