Sadzirdēta lūgšana (Rūta Jēgermane)

Tas notika ļoti sen – 1960.gadā. Mana mammiņa bija ļoti slima. Viņai bija slima sirds. Viņa bija piedzīvojusi insultu. Mans papus tajā laikā strādāja par kurinātāju Kalnciema slimnīcā. Darbs bija 24 stundas, pēc tam brīvdienas. Šajā dienā papus bija mājās. Man nesen bija piedzimusi Daina. Mammiņa no rīta jutās ļoti slikti. Atkal bija problēmas ar sirdi. Mēs ar papu pie viņas gultas no sirds lūdzām Dievu. Mēs zinājām, ka Dievs ir labākais ārsts. Te pēkšņi atskanēja durvju zvans. Pie durvīm stāvēja mums visiem pazīstama ātrās palīdzības feldšere. Viņa saka: “Gadījās braukt garām un ienāca prātā iegriezties un pajautāt, kā jums iet?”

Slava Dievam! Feldšerīte mammiņai iešpricēja zāles, un viņai tūlīt palika labāk. Es ticu, ka Dievs dzird mūsu lūgšanas. Viņš sūta palīdzību īstajā laikā. Paldies Dievam!

Rūta Jēgermane