“Kristus jūgs” (Didzis Jansons)

„Nāciet pie manis visi, kas esat nopūlējušies un zem smagas nastas, un es jūs atvieglināšu. Uzņemieties manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un sirdī pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm; jo mans jūgs ir tīkams un mana nasta viegla.”(Mt  11:28-30)

Vai tu zināji, ka Dievs vēlas, lai katrs cilvēks – arī tu, iegūtu mūžīgo dzīvību un iepazītu Viņu kā savu Radītāju un Dievu jau tagad? Jēzus Kristus bija un ir Dieva mīlestības vislielākā izpausme, jo Viņš  vienīgais izdarīja visu, pat izcieta krusta nāvi kā sodu par cilvēku pārkāpumiem. Jēzus aicina, lai mēs ņemam Viņa jūgu un sekojam Viņam. Vai tas būtu saprotams kā aicinājums sekot Viņam krusta nāvē? Gan jā, gan nē. Dievs noteikti  cilvēkiem nebija iesākumā lēmis tādu dzīvi, kāda tā ir tagad. Bet Ādams un Ieva apgrēkojās un neklausīja Dievam, kurš bija noteicis tikai vienu aizliegumu – neēst no ļauna un laba atzīšanas koka. Rezultātā viņi tika padzīti un nolemti citai dzīvei un mēs līdz ar tiem. Bet tas taču nenozīmē, ka mēs nevaram vēlēties tuvoties Dievam, ka mēs nevaram iemantot paradīzi pēc savas laicīgās nāves. Kā jau sākumā minēju, Jēzus Kristus bija Dieva mīlestības lielākā izpausme. To Dievs darīja mūsu labā. Par mums Jēzus Kristus cieta un mira pie krusta. Mēs līdz ar Jēzus krusta nāvi esam atbrīvoti no grēkiem. Tagad tikai no mums ir atkarīgs mūsu tālākais ceļš. Mēs esam vāji un grēkojam ik dienas. Mēs gribam sekot Jēzum un iet šauro ceļu, bet negribam uzņemties nekādas grūtības, pienākumus, atbildību. Mēs gaidām, lai Jēzus mūs glābj, bet paši maz vai neko nedarām, lai Viņam palīdzētu. Jēzus aicina iet pie Viņa visus, kas ir bēdīgi, grūtsirdīgi, nelaimīgi, jūtas pamesti. Ieklausīsimies Jēzus vārdos – Es jūs gribu atvieglināt. Vai tad tas nav apsolījums? Vai Jēzus to būtu teicis tāpat vien, pa jokam? Nē taču, ja šos vārdus pārdomā, ja tajos ieklausās, tad kļūst skaidrs, ka šaurais ceļš nav kāda maza aizaugusi taciņa, pa kuru mums ir kā pa krūmiem un nezālēm jālaužas uz priekšu neziņā, vai mēs tiksim tālāk, vai mēs nonāksim galā, vai mērķis maz ir sasniedzams. Mēs pa šo taciņu neejam vieni, ar mums ir Jēzus   Kristus.

Bet ir skaidrs arī tas, ka šī dzīve nav mums arī kaut kāda mierīga pastaiga, ka šis ceļš bez piepūles nav ejams. Mierīgā pastaiga beidzās ar Ādama un Ievas grēku. Jēzus saka – ņemiet uz sevi Manu jūgu. Vai mēs to esam ņēmuši, vai mēs ejam Jēzus pēdās? Vai mēs sekojam Jēzus mācekļiem dotajai pavēlei – ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas? Cik maz mēs esam šo jūgu uz sevi ņēmuši! Jēzus aicina – mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgs, tad jūs atradīsiet atvieglojumu savām dvēselēm. Tieši dvēselēm, jo miesa taču ir mums īsu brīdi, bet dvēsele mūžīgi. Ja mēs būsim lēnprātīgi, ja mēs būsim pazemīgi, tad arī šīs zemes dzīve būs tāda, kas mūs sagatavos Debesu valstībai. Ja mēs spersim Jēzum pretī tikai vienu soli, Viņš nāks pretim simts un tūkstoš soļu. Un arī tālākie Jēzus vārdi ir – jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla. Vai tad Jēzum virszemes dzīve bija patīkama, vai krusta nāve bija viegla? Bet runa jau nav par zemes dzīvi, runa ir par nākamību, kas ir mums apsolīta, ja mēs kalposim Jēzum, ja nesīsim Viņa jūgu, tad mūsu dvēseles iemantos to dzīvi, kas bija paredzēta no paša sākuma.

Mēs, kas esam pazīstami ar Jēzu Kristu, to saprotam un ticam Viņam. Daudz ir cilvēku, kas Jēzu nepazīst, kas dzīvo pēc šīs pasaules „džungļu” likumiem. Priekš viņiem mums ir šeit jādzīvo. Mums ir jārāda tā dzīve, kādu Jēzus mums rādījis. Kristiešiem ir jābūt īpaši redzamiem tieši šiem cilvēkiem, tieši šo cilvēku vidū kristiešiem ir jābūt kā gaismas nesējiem, kā Jēzus parauga cienīgiem. Ja tev sit pa vienu vaigu, pagriez otru. Ja tev atņem mēteli, atdod arī svārkus. Skan neloģiski, bet tieši tas jau ir Jēzus jūgs, kas mums jānes. Un dziļāk domājot arī saprotam tos vārdus, ka Jēzus jūgs ir patīkams un nasta viegla. Cik varam justies laimīgi, kad izdodas redzēt, kā šie cilvēki pēc laika mainās, kļūst par kristiešiem. Tad arī varam šo jūgu, šo nastu nest tik viegli, ka pat nejūtam, ka gribam vēl vairāk nest, lai vēl vairāk dvēseļu mantotu. Un arī mūsu dzīve taču ir pilna brīnumu, pilna Dieva žēlastības, kas nav tiem, kas Jēzu nepazīst. Staigāsim priecīgi, staigāsim  laimīgi šīs pasaules vidū, būsim kā gaiši eņģeļi, tad arī Jēzus krusta nāve nebūs velta, tad mēs ar Jēzu, nesot Viņa jūgu, būsim pie Viņa Debesīs. Āmen!