Vasarsvētki (Ainars Jansons)

„Redzi, šo Jēzu Dievs ir augšāmcēlis, tam mēs visi esam liecinieki. Ar Dieva labo roku paaugstināts un saņēmis no Tēva apsolījumu par Svēto Garu, viņš to izlēja, kā jūs redzat un dzirdat.” (Ap.d. 2:32,33)

Šodien mēs svinam Vasarsvētkus vai Svētā Gara svētkus. Šie svētki bija Jēzus solīti vēl Viņam esot pasaulē. Viņš teica mācekļiem – es aizeju, bet sūtīšu jums aizstāvi, palīgu, kas jūs stiprinās bēdās un pārbaudījumos. Tajā laikā mācekļi bija mazliet nobijušies un neziņā. Viņi īsti nesaprata, kāpēc Jēzum viņi ir jāpamet. Ko viņi darīs, kad viņu skolotājs nebūs vairs ar viņiem? Jēzus teica: „Jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies; jūs bēdāsieties, bet jūsu bēdas pārtaps priekā.” (Jn 16:20) Es ceru, ka jūs arī priecājieties šodien kā mācekļi toreiz, jo mums ir Svētā Gara palīdzība. Mēs šodien nevaram fiziski satikt Jēzu, bet Viņš dod mums Gara vadību, ja mēs to vēlamies. Vai mēs to vēlamies?

Mēs katrs sev vēlamies stipru aizstāvi, uz ko paļauties. Ja mums ir laba veselība, esam spēcīgi, pārliecināti par sevi, varbūt varam iztikt arī paši saviem spēkiem. Tomēr nē! Mēs esam tikai pēc Dieva līdzības radīti, tomēr esam pakļauti arī ļaunā gara pārbaudījumiem. Dievs mums ļauj izvēlēties, kuru ceļu iet, kam paklausīt. Cilvēki ļoti bieži izvēlas paklausīt sev. Vai tas ir Dievam? Nē, tas ir savam prātam, kurš, nelūdzot padomu Dievam, jau ir paaugstinājies. Kristieši cenšas lūgt aizstāvi un palīgu – Dievu. Garu, kas nav maldīgs un savtīgs, šaubīgs vai paaugstinājies. Dievs savā mīlestībā pieņem katru lūdzēju, katru, kas sevi aizliedz, pazemojas un lūdz.

Šodien pasaulē dzīvo cilvēki, kurus var iedalīt trīs grupās – aktīvos kristiešos,  kristiešos, kuri ir tikai pieskaitījuši sevi pie kristiešiem, un citu reliģiju pārstāvjos, arī neticīgajos.

Kristiešus es aicinu būt stipriem kopā ar Dievu un Jēzu Kristu, nelīdzināties sliktajiem piemēriem, bet augt uz labo piemēru pusi. Visu turpināt darīt kopā ar savu Kungu. Pāvils saka: „aizmirsdams to, kas aiz muguras, un tiekdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos uz mērķi – iegūt balvu, uz kuru Dievs aicina augšup Kristū Jēzū.” (Fil 3:13,14)

Formālajiem kristiešiem es gribu teikt- Dievs jūs aicina pieņemt pilnībā Viņa aicinājumu. Kļūstiet par tiem, kas tiek „lielajā mielastā” ieaicināti. Tur mēs varam iekļūt tikai tad, ja esam atzinuši un nožēlojuši savus grēkus. Mums ir jāsaņem Svētais Vakarēdiens” – mūsu dvēseles dzīvības maize. Bez tā mūsu dvēseles ir vājas un ievainojamas. Bez Svētā Gara atbalsta mums neizdosies uzvarēt cīņā, jo velns mūs vilks vienmēr uz savu pusi.

Citu reliģiju pārstāvjiem es lūgšu – pārbaudiet savu ticību – kam jūs ticat un vai jūs ticat. Pārbaudiet vai jums ir dots apsolījums dzīvot mūžīgi kopā ar Dievu. Neticīgie, manuprāt, sevi vienmēr māna, sakot, ka netic. Viņi arī ir ticīgi, tikai to neatzīst sava lepnuma dēļ. Viņi nespēj pazemoties atzīstot kādu pārāku par sevi. Kad uznāk briesmas, tad gan arī neticīgie bieži meklē palīdzību pie kā augstāka – pie Dieva. Mēs neviens neiztiekam bez Svētā Gara palīdzības.

Arī toreiz – Vasarsvētkos – bija dažādi cilvēki, kas redzēja Svētā Gara izliešanu pār apustuļiem. Viņi dzirdēja runāšanu mēlēs un Pētera runu par Kristus sišanu krustā pie kā daudzi jutās līdzvainīgi. Viņi vaicāja: „Ko lai mēs darām, brāļi?” “Tad Pēteris tiem sacīja: “Atgriezieties no grēkiem, un lai jūs ikviens topat kristīti Jēzus Kristus vārdā grēku piedošanai, un jūs saņemsiet Svētā Gara dāvanu.” (Ap.d. 2:37-39) Kad mēs grēkojam, mēs arī sāpinām Jēzu un liekam Viņam ciest. Esam līdzvainīgi. Bet Pēteris dod šo brīnišķīgo apsolījumu. Mums katram ir apsolīta Svētā Gara dāvana – Viņa palīdzība un aizstāvība, ja mēs esam saņēmuši kristību, nožēlojuši savus grēkus un palikuši Viņa mīlestībā. Jautāsim katrs sev – vai es to vēlos? Pieņemsim Kristus dāvanu – Aizstāvi un nesīsim daudz labu Gara augļu. Lai Dievs palīdz! Āmen!