Kristus ir mūsu miers (Ainars Jansons)

“Lai žēlastība, žēlsirdība un miers no mūsu Kunga Jēzus Kristus.” (1.Tim. 1:2)

Šodien es runāšu par mieru, kas nepieciešams ir mums katram un kā šodien pasaulē tik ļoti pietrūkst. Miers ir viena no fundamentālajām lietām, lai cilvēki dzīvotu laimīgi, būtu saticīgi, izpalīdzīgi un mīļi.

Es pateicos Dievam, ka es dzīvoju Latvijā, un šeit ir miers. Pagājušā gadsimtā arī mūsu zeme, mūsu vecāki un vecvecāki piedzīvoja kara briesmas. Slava Dievam – šodien mums ir miers!

Pasauli ir pārņēmuši lieli konflikti un nemieri. Dažādi kari un asins izliešanas ir paņēmuši tūkstošiem dzīvību. Daudzi pamet mājas un dodas projām kā bēgļi uz citām zemēm. Ko šie cilvēki meklēs svešās zemēs? Mieru. Cilvēki vienmēr meklēs mieru.

Ja mēs atkāpjamies no kariem un bruņotajiem konfliktiem, terorisma un dažādām reliģiju sadursmēm, redzam, ka vienalga šodien dzīve nav miera pilna. Vairums cilvēku ir nemierīgi. Kāpēc? Kur mēs varam atrast vai iegūt mieru? Ģimenē – jā; labā darbā – jā; draugos – jā. Patiešām, mieru var atrast dažādos veidos. Tikai ļoti žēl, ka daudzreiz miers, ko esam ieguvuši, atkal izgaist. Ja ģimenē ir nesaticība, vai tur būs arī miers? Labā darba vieta arī nav mūžīga. Un draugi nāk un iet. Īslaicīgs miers, ko pasaule mums piedāvā, var teikt, ir “uz katra stūra”. Tas būs miers tikai uz brīdi.

Jēzus arī runāja par mieru un vēl uzsvēra, ka Viņam ir miers, ko pasaule nepiedāvā. “Es jums atstāju mieru, savu mieru es jums dodu. Es dodu jums ne tā, kā pasaule dod.” (Jn 14:27) Mēs esam lasījuši kā Jēzus apsauca vētru uz jūras. Iestājās miers. Vai šodien Jēzus nevar arī karus apturēt? Tad būtu miers. Tomēr tas laikam būtu pasaulīgais miers. Jēzus var dot mieru mūsu dvēselēm. Vai tas nav tas, ko cilvēki neapzināti tomēr meklē visvairāk? Dvēseles nemiers ir liels grūtums un nasta.

Kas dod nemieru dvēselēm? Izdarītās sliktās lietas, grēki, kā mēs kristieši tos saucam. Cilvēki jau no pasaules pirmsākumiem saprot, kas ir labs un ļauns. Šī atziņa mums liek justies slikti, kad esam grēkojuši. Sirdsapziņa mūs nomoka. Vai mēs varam to visu pagriezt atpakaļ it kā mēs nebūtu to izdarījuši? Tad mūsu sirdsapziņa mūs vairs nemocītu. Šo pasaule nepiedāvā.

Jēzus to var. Jēzus ir tas, kas grēkus piedod. ““Kas ir vieglāk – sacīt: tev tavi grēki piedoti! – vai sacīt: celies un staigā! Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” – un viņš sacīja paralizētajam: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām!”” (Mt 9:5-6) Ja grēki ir piedoti, tad sirdsapziņa mūs nemoka. Mēs varam būt atkal mierīgi. Lai saņemtu Jēzus mieru, mums sava dzīve jānodod Kristus rokās. Jēzus saka: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība.” (Jn 14:6) Jēzus pats mūs ir uzaicinājis Viņam sekot. Uzmanīsimies, lai mēs no šī ceļa nenogriežamies.

Arī kolosieši droši vien vēlējās iegūt īsto mieru. Pāvils viņiem rakstīja: “Tā kā jūs esat pieņēmuši Kristu Jēzu par Kungu, tad viņā arī dzīvojiet.” (Kol 2:6) “Jūs, kas bijāt miruši savos grēkos un miesā neapgraizīti, Dievs darīja dzīvus līdz ar Kristu, dāvādams mums visu grēku piedošanu.” (Kol 2:13) Izsūdzēsim Dievam savus grēkus, lai iegūtu Kristus mieru. Jēzus miers paliks ar mums arī tad, kas apkārt būs briesmas. Tā ir brīnišķīga sajūta, kad tu esi savus grēkus izsūdzējis un nolicis pie Jēzus kājām. Tas ir miers.

Palīdzi, Kungs, to sevī paturēt. “Miers jums visiem, kas esat Kristū.” (1.Pt 5:14) Āmen!