“Vasarsvētki” Zintars Jansons

Jeruzaleme. Vasarsvētku diena bija atnākusi, un visi bija pulcējušies vienā vietā. Vai tāpēc, ka bija skaists laiks un laba iespēja saviesīgam pasākumam?  Vai sapulcējušies ļaudis tika saaicināti uz kādu labu koncertu, sporta sacensībām, vai varbūt citu interesantu pasākumu? Tas būtu dabiski un atbilstoši mūsdienām… Tā nebija. Šie ļaudis bija pulcējušies Jeruzalemē, lai lūgtu Dievu, lai kopīgi viens otru stiprinātu, lai saņemtu garīgu spēku apustuļu kalpošanas darbam. Viņi nebija naivi cilvēki, kuri nesaprastu to, cik šis priekšā stāvošais darbs būs grūts, arī nezināms, arī bīstams dzīvībai ortodoksālo jūdu naidīguma dēļ. Tas nebija nobaidījis šos vīrus, viņi bija savas pārliecības pilni sludināt un apliecināt Jēzu Kristu. Tam līdzās jāsaka, ka sātana eņģeļi noteikti arī nesnauda un visiem spēkiem centās šos cilvēkus nobaidīt, darīt nedrošus, izjaukt un, cik iespējams, apgrūtināt viņu nodomu pasludināt jauno evaņģēlija vēsti. Šie cilvēki – Jēzus mācekļi – nebija nekādi pārcilvēki, bet lielā mērā tādi paši cilvēki, kā mēs mūsdienās – katrs citādāks, katrs ar savu spēku un nespēku, cilvēcīgām vājībām, arī šaubām. Tomēr visi viņi bija ar „degošām sirdīm” paust Jēzus Kristus evaņģēliju katram savam līdzcilvēkam.  Tajās dienās un laikā Jeruzalemē tam bija pateicīgs brīdis, jo arī ticīgie jūdi bija pulcējušies, lai svinētu savus svētkus. Un lūk – „piepeši no debesīm nāca rūkoņa, it kā stiprs vējš pūstu un piepildīja namu, kur tie sēdēja, un viņiem parādījās it kā uguns mēles, kas sadalījās un nolaidās uz ikvienu no tiem un visi tika piepildīti ar Svēto Garu.”                                                                           Pār Jēzus mācekļiem un apustuļiem redzamā veidā, uguns mēļu izskatā nāca Svētā Gara spēks. Kā stiprums, kā brīnums, kā drošums, kā pamudinājums, kā dzīvā Dieva spēks un aizstāvis. Šie Dieva vīri saņēma – mēs sakām – pārdabiskas spējas un spēku paust Dieva lielos darbus. Pie tam viņi spēja runāt ļoti dažādās valodās.      Mēs šodien savā apkārtnē pārsvarā dzirdam latviešu valodu, ja arī krievu, tad krievu valodā runājošie lielākoties saprot latviešu valodu; citas valodas mēs maz dzirdam. Tolaik Jeruzalemē bija krietni savādāk – uz jūdu svētkiem sanākušo vidū skanēja daudz valodas. Tas būtu tas pats, ja mēs šodien savā apkārtnē, sev līdzās dzirdētu runājam latviešu, krievu, lietuviešu, igauņu, somu, zviedru, baltkrievu, angļu, ukraiņu, vācu, poļu un vēl varbūt kādu citu valodu. Tas skanētu kā Bābeles torņa valodu jūklī. Un Jeruzalemē tā bija. Bet pēkšņi Svētā Gara spēkā ļaužu vidū iziet Jēzus Kristus mācekļi un, runājot visās šajās valodās, sludina Dieva lielos darbus. Tas bija milzīgs pārsteigums un brīnums. Visi apklusa un klausījās. Kāds no klausītājiem neveiksmīgi mēģināja jokot par iedzērušiem, bet nopietni jau tas nebija. Neesmu dzirdējis, ka cilvēki iedzēruši pēkšņi spētu runāt svešvalodās. (Tā gan būtu viegla svešvalodu apguve!)                                                                                Cilvēki bija apjukuši, izbrīnīti, gribēja saprast, kas tad ir noticis, sanākuši centās klausīties. Pēteris, nostājies centrā kā galvenais runātājs, pasludināja klausītājiem šos lielos Dieva brīnuma darbus un jau iepriekš praviešu pasludināto Dieva spēka izpausmi. Pēteris pasludināja Jēzu Kristu kā Pestītāju, kā Glābēju; aicināja atgriezties no grēkiem, kristīties Jēzus Kristus vārdā un saņemt grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu.            Pētera sludināšanai bija lieli panākumi, viņš runāja Dieva Gara spēkā un Bībelē mēs lasām, ka tajā dienā tika kristīti un mācekļiem pievienojās trīs tūkstoši dvēseļu.                                    Svētā Gara spēks un izpausmes arī mūsdienās nav nemaz mazinājušās to Jēzus Kristus sekotāju vidū, kas patiesībā un uzticībā cenšas viņam kalpot; cenšas attīrīt savu sirdi no tā, kas traucē staigāt Kristus mācības ceļu; cenšas Kristum tuvoties lūgšanās; cenšas Kristus mīlestību nest tālāk saviem līdzcilvēkiem; cenšas kristīgi atbalstīt tos, kam pašiem neizdodas uzticībā sekot Pestītājam.                     Svētais Gars caur mums var izpausties dažādi un ļoti pilnīgi. Svētā Gara augļi ir mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, atturība… Kā ir ar mani? Cik daudz šo augļu ir manā ticības kokā? Varbūt ir jācenšas, lai to būtu vairāk?            Lūgsim savu Pestītāju Jēzu Kristu, lai viņa spēkā mēs būtu stipri, droši un pilnīgi pārliecināti sava ticības ceļa gājēji!    Āmen!