“Draudzība” (Agris Bērziņš)

Draudzībai piemīt liels spēks, kuru grūti ir izprast. Arī draudzības mēdz būt dažādas – viena ir aiz kāda aprēķina, cita izdevības dēļ, bet vēl kāda – liela liekuļošana. Tā nav pareiza pieeja draudzībai.

Jēzus mums ir ļoti labi parādījis, ka draudzības pamatā ir mīlestība, uzticība, piedošana, prieks, godīgums, cieņa. Un bez šīm īpašībām arī drauga izskatam nav nozīmes. Jā īsta draudzība ir patiess brīnums. Daudziem cilvēkiem draudzība pastāv jau no bērnības, tā ir stipra un iztur visus pārbaudījumus. Arī man no bērnības ir draugs – Jēzus. Tas ir draugs, kurš vienmēr mani uzklausa un grūtos brīžos dod mierinājumu. Viņš pat man ir palīdzējis atrast labus cilvēkus, kuri ir kļuvuši par maniem draugiem. Draugus var iemantot visa mūža garumā. Galvenais, lai šī draudzība ir patiesa un no visas sirds. Dažiem cilvēkiem ir daudz draugu, bet citiem tikai daži vai pat tikai viens. Ir arī cilvēki, kuriem nav draugu. Mēs viņus saucam par vientuļiem, un tas liek mums aizdomāties, ka arī draudzēties ir jāmāk un draudzība ir jākopj.

 Pirmie draugi mums uzrodas bērnībā, jo bērnībā ir vieglāk sadraudzēties. Tad vēl bērniem ir patiesas sirdis – viņi nemāk melot un daudz ātrāk pieņem otru tādu, kāds viņš ir. Arī bērni pēc izskata un rakstura ir dažādi, bet tikko ir smaids, kopīga spēle vai uzsākta patīkama saruna sāk veidoties draudzība. Un, ja šīs tikšanās atkārtojas arvien biežāk, arī draudzība aug. Pieaugušajiem draudzības veidošana ir līdzīga, tikai tas notiek daudz grūtāk, piesardzīgāk, jo ir daudzas lietas, kas liek šķēršļus – pirmkārt jau mēs paši. Kristīgs cilvēks arī izvērtē, vai ir labi draudzēties ar šo cilvēku, vai šis cilvēks ir labs, jo draugi ļoti bieži mēdz ietekmēt otru. Ja cilvēks mudina uz labiem darbiem un meklēt kopīgu valodu, gan ikdienā, gan ticībā, tas ir ļoti labs draugs. Tāpēc arī jauniem cilvēkiem vēl pirms laulībām būtu ļoti labi otru iepazīt un pārliecināties vai šī draudzība būs stipra.

Lūdzot Jēzus palīdzību, mēs varam pārdomāt, kāda ir man draudzība ar Viņu. Es varu uzdot jautājumu – kādas ir manas draudzības, vai es draudzējos tāpat kā Jēzus? Ja nē, tad man ir jāpārdomā un jāatrod šis iemesls un jāizlabo, jo draudzībai ir jānāk no sirds. Labs draugs vienmēr mūs uzklausīs, lai kā mēs justos un lai cik nepareizi būtu rīkojušies. Jēzus rāda, kā Viņš iemantoja draugus. Viņš neatstāja nelaimē nevienu. Nevērtēja pēc amata, tautības vai stāvokļa sabiedrībā. Jēzus draugi bija arī Viņa divpadsmit mācekļi. Viņi visi bija ļoti dažādi bet Jēzus viņus uzrunāja, piedāvājot savu draudzību. Kopā viņiem nācās pārciest daudz pārbaudījumu, bet viņu draudzība bija stipra. Katrā ceļā, kurā Jēzus devās, Viņa draugu pulks auga. Viņa labie darbi vairoja draudzību.

Cik svarīga ir draudzība, mēs bieži nenovērtējam. Arī Jēzu nodeva Viņa draugs Jūda, bet cik ļoti viņam sāpēja, kad viņš saprata, cik liela nozīme ir draudzībai. Jēzus viņam piedeva. Arī mums bieži ir jāpiedod saviem draugiem, jo draugus var ātri pazaudēt, bet patiesus draugus iegūt ir grūti.

Tāpēc lūgsim Dievu par mūsu sadraudzību, it īpaši ar kristiešiem, jo tā nes arī garīgus augļus. Ja draudzē valda draudzība, tā palīdz būt vienotākiem, stiprākiem un laimīgākiem. Arī lūgsim par draudzību pasaulē. Ja visi būtu draugi, nebūtu karu un vardarbības. Ikkatram no mums lai ir pēc iespējas vairāk draugu! Āmen!