“Kristus kalpotāji” (Zintars Jansons)

Lai ikviens mūs uzlūko kā Kristus kalpotājus un Dieva noslēpumu namturus. /1.Kor.4.1./

Mūsu dzīves vadītājs, sargs, glābējs, padoma devējs un iepriecinātājs ir Pestītājs Jēzus Kristus. Uz Viņu mēs esam likuši savu cerību, ar Viņu mēs gribam iet savu dzīves ceļu, Viņam uzticēties un uz Viņu paļauties ikvienā dzīves situācijā.                                                                    

Viņš ved mūs un vada tā, lai mēs varam tikai ticībā spēt sekot Viņam kā savam un mūsu katra personīgam Pestītājam. Un Viņš nav kādas konkrētas draudzes vai baznīcas virsvadītājs, Viņš ir mans personīgs Pestītājs, padoma devējs, visspēcīgs sargs un glābējs, pirmkārt, manā dzīvē.     Kristus mīlestībā uzlūko ikvienu, aicina un rāda ceļu Viņam sekot. Viņa roka vienmēr ir pastiepta, lai mēs tai ticībā varam pieķerties un droši sekot. Pieķerties un neatlaisties no tās vaļā.  Vai mums tas tā izdodas?                                                                             

Kristus nekad savu sargājošo roku no mums negrib atlaist. Vai mēs paši to reizi pa reizei  neatlaižam? Kristus mūs caur Evanģēliju ir mācījis un caur daudz personīgiem piemēriem parādījis, kādam jābūt uzticīgam Viņa sekotājam un kristieša ceļa gājējam. Tur daudz kas mums šķiet viegli un patīkami, daudz kas arī ne tik viegli, un būs lietas, kuras katram personīgi būs grūti pildāmas. Gan manu personīgo rakstura īpašību dēļ, gan tāpēc, ka apkārt ir lietas un notikumi, pasākumi un iespējas, kurās man patīk un gribās piedalīties,  bet Kristus saka – nē, no tādām vietām gan izvairies, tur es tevi negribu redzēt.                                      Zinot, ko Kristus mums māca, mēs paši noteikti varam sev uzdot jautājumu – ko teiktu mans Pestītājs, man blakus stāvēdams? Varbūt es būtu ļoti priecīgs saņemt Viņa uzslavu, bet varbūt es aiz kauna nezinātu kur likt acis. Uzdevām sev šo jautājumu? Sev arī atbildējām? Patiesība ir tāda, ka Kristus vienmēr ir mums līdzās. Viņš vienmēr redz mūsu labos darbus un redz arī tos, kurus mēs nepavisam negribētu, lai Viņš redzētu. Kristus redz arī brīžus, kad es cenšos turēties un cīnīties ar lietām, kuras mani neved tuvāk Viņam, cenšos no tām atteikties, cenšos dzīvot tā kā Viņš Evanģēlijā mācījis; varbūt tas man ir pat ļoti, ļoti grūti. Tad gan nav nemaz jākautrējas lūgt Viņa palīdzību. Lūgšanā pie Jēzus mēs saņemsim gan stiprumu un izturību dzīves cīņās, gan mieru un prieku, Viņam sekojot. Kristus mums dod dažādus uzdevumus. Un viens no tiem ir būt par Viņa ticības ceļa un mācības nesējiem savā dzīvē. Tas var būt gan stāstot par Kristu tiem, kuri to nezin vai nav pievērsuši tam savu uzmanību; gan dzīvojot tā kā Pestītājs mūs māca, gan darot lietas un darbus, caur kuriem mēs Viņam pienesam slavu un godu.                                                                         

„Lai ikviens mūs uzlūko kā Kristus kalpotājus.” Mūsu dzīve lai par mums dod liecību! Lai tas tā izdodas! Lūgsim tam Kristus palīdzību! Tas nemaz nebūs viegli; būs  grūti un, pirmkārt, jau man pašam ar savu miesīgu nespēku.            Cīnīsimies ar to paši, iesim palīgā arī ticības brāļiem, māsām. Iedrošināsim viens otru, iepriecināsim! Mēs esam viena Kristus ceļa gājēji un kurš gan cits, ja ne mēs visvairāk priecāsimies par otra veiksmēm, skumsim par bēdām un atbalstīsim grūtībās. Lūgšanai  ir liels spēks un gan personīgā lūgšanā vienatnē pie Kristus, gan kopīgā lūgšanā kopā ar ticības brāļiem, māsām, mēs garā ļoti tuvojamies savam Pestītājam. Tā ir mana personīga saruna ar Viņu. Tā stiprina manu ticību, stiprina paļāvību uz Kristu. Es spēju vairāk un vairāk garā tuvoties Dieva noslēpumiem, tos saprast, atvērt tiem savu sirdi. Tās ir nopietnas un ļoti dziļas lietas. Soli pa solim tās ticībā mums atver mūsu Pestītājs Jēzus Kristus. Caur Svēto Garu, caur mūsu miesīgām acīm neredzamu savu klātbūtni. Viņš priecājas ar mums par mūsu veiksmēm un skumst par to, kas mums neizdodas. Viņš stiprina un palīdz censties Viņam tuvoties. Nožēlosim savus grēkus caur Viņa svēto upuri.      Būsim neatlaidīgi dzīvot tā, kā Kristus mūs ir mācījis! Viņš katru mūs ļoti mīl! Āmen!